Artjomovska (Artëmovskiy)
Artjomovska ir pilsēta Krievijas Sverdlovskas apgabalā. Izvietojusies apgabala dienviddaļā Bobrovkas upītes krastos Vidusurālu austrumu priekškalnēs. Ievērojams mašīnbūves centrs, transporta mezgls.
1665. gadā kazaks Jegorša Koževins Bobrovkas upītes krastā saņēma zemes īpašumu, kur izveidojušos ciemu sāka saukt par Jegoršinu (Егоршино). 1871. gadā, padziļinot viena no ciema iedzīvotāju akām, tika atklāta akmeņogļu iegula, ko jau nākamajā gadā sāka rūpnieciski izstrādāt. 1914.—1916. gadā Jegoršina tika savienota ar dzelzceļu ar pārējiem Urāla rūpniecības centriem. 1921. gadā Bobrovkas ogļraktuves tika pārdēvētas par godu revolucionāram Fjodoram Sergejevam (segvārds «Artjoms»), vienlaikus pārdēvējot arī strādnieku ciematu pie raktuvēm. 1924. gadā Jegoršina kļūst par rajona centru. 1925. gadā Artjomovskas ciemats tiek apvienota ar apkārtējiem strādnieku ciematiem uz turieni pārcelts rajona centrs, bet 1935. gadā Jegoršinas ciemu iekļauj Artjomovskā. 2. pasaules kara laikā uz Artjomovsku tika evakuēta Skopinas mehāniskā rūpnīca; sākās intensīva kara materiālu rūpnīcu būvniecība.
1665. gadā kazaks Jegorša Koževins Bobrovkas upītes krastā saņēma zemes īpašumu, kur izveidojušos ciemu sāka saukt par Jegoršinu (Егоршино). 1871. gadā, padziļinot viena no ciema iedzīvotāju akām, tika atklāta akmeņogļu iegula, ko jau nākamajā gadā sāka rūpnieciski izstrādāt. 1914.—1916. gadā Jegoršina tika savienota ar dzelzceļu ar pārējiem Urāla rūpniecības centriem. 1921. gadā Bobrovkas ogļraktuves tika pārdēvētas par godu revolucionāram Fjodoram Sergejevam (segvārds «Artjoms»), vienlaikus pārdēvējot arī strādnieku ciematu pie raktuvēm. 1924. gadā Jegoršina kļūst par rajona centru. 1925. gadā Artjomovskas ciemats tiek apvienota ar apkārtējiem strādnieku ciematiem uz turieni pārcelts rajona centrs, bet 1935. gadā Jegoršinas ciemu iekļauj Artjomovskā. 2. pasaules kara laikā uz Artjomovsku tika evakuēta Skopinas mehāniskā rūpnīca; sākās intensīva kara materiālu rūpnīcu būvniecība.
Ģeogrāfiskā karte - Artjomovska (Artëmovskiy)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Krievija
Krievijas karogs |
80,9% no Krievijas Federācijas iedzīvotājiem ir krievi, tās valsts valoda ir krievu, lai gan dažos reģionos ir atzītas arī reģionālās valodas. 73,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Lielākā daļa iedzīvotāju (79,3%) dzīvo Eiropas daļā, bet atlikušie 20,7% iedzīvotāju — Āzijas pusē. Krievijas Federācijas galvaspilsēta ir Maskava, kas ir federālā pilsēta, otra federālā pilsēta ir Sanktpēterburga. Vēl 15 Krievijas pilsētās dzīvo vairāk nekā miljons iedzīvotāju.
Valūta / Valoda
ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
---|---|---|---|
RUB | Krievijas rublis (Russian ruble) | ₽ | 2 |
ISO | Valoda |
---|---|
KV | Komi valoda (Komi language) |
RU | Krievu valoda (Russian language) |
TT | Tatāru valoda (Tatar language) |
CE | Čečenu valoda (Chechen language) |
CV | Čuvašu valoda (Chuvash language) |